Kustības vektors Latvijai ierasts - prom no atkarības saitēm ar Krieviju, bet jauna situācija nāk ar svaigiem nezināmajiem. Tie jāiekartē – 3.marta raidierakstā "Skanošais" Latvijas Bankas ekonomisti Uldis Rutkaste, Elmārs Zakulis un Edvards Kušners par mainīto realitāti trīs jomās: tautsaimniecībā, tās finansēšanā, enerģētikā.
Īsi no viņu teiktā:
Uldis Rutkaste. Krievijas izolēšana palēninās tautsaimniecības izaugsmi Latvijā, bet neradīs recesiju. Vairums Latvijas ražotāju nav Krievijas tirgū, bet ir vairāki simti, kam iesaiste ievērojama. Valsts atbalsts te situāciju neatrisinās, jāpārorientējas uz citiem tirgiem. Ja trieciens ekonomikai izrādās lielāks – var noderēt valsts atbalsts, daļēji kompensējot iedzīvotājiem apkures sadārdzinājumu.
Elmārs Zakulis. Latvijas finanšu sektors jau lielu ceļu nogājis saišu saraušanā ar Krieviju, atlikumi nebūtiski un nerada sistēmiskus riskus. Sabiedrībai jānoņem rozā brilles par kriptoaktīviem – te sankciju apiešanas kanāls. Nauda un investīcijas, kas plūda Krievijā par energonesējiem un izejvielām dabiski pārvirzīsies uz līdzīgiem attīstības tirgiem, bet tas arī mērķtiecīgi jāveicina, ceļot šo valstu ieguves kapacitāti.
Edvards Kušners. Sašķidrinātās gāzes termināls Klaipēdā un Inčukalna krātuve var nodrošināt Baltijas vajadzības pēc gāzes, ja to saskaņoti izmanto; baltieši varētu apsvērt kopīgu iepirkumu, vienojoties ar ES. Vājais punkts – vēsturiskā sasaiste ar Krievijas energosistēmu; iekļaušanās Eiropas energosistēmā jau plānota, bet kara diktētais grafiks to apsteidz – tad darām visu iespējamo pārējās jomās, esam uz pareizām sliedēm! Karš ilgtermiņā var padarīt pasauli zaļāku (izolē lielu fosilo resursu avotu), bet pāreja uz alternatīvām prasa laiku, investīcijas, pacietīgu mērķtiecību.